Vācijas' Harley ekonomikas institūts lēš, ka, ja Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība līdz gada beigām neved sarunas par turpmāko attiecību nolīgumu, kā rezultātā pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros tiek atgrieztas divpusējās tirdzniecības attiecības, ES uzņēmumi var zaudēt vairāk nekā 700000 darbavietu.
Finanšu laiki atklāja šī nepublicētā ziņojuma saturu 27. datumā. Ziņojumā teikts, ka, ja tiktu iekļauti tirdzniecības uzņēmumi ar Lielbritāniju ārpus ES, darbavietu zaudēšana, ko izraisīja GG; Brexit bez vienošanās" varētu sasniegt 1 miljonu. Šāds liela mēroga nodarbinātības šoks uzsver turpmāko Lielbritānijas un Eiropas attiecību sarunu nozīmi. Abas puses līdz šim vairākās sarunu kārtās ir guvušas ierobežotu progresu.
Ziņojumā tiek lēsts, ka, ja AK&atstās bez vienošanās", visvairāk cietīs Vācija, Eiropas' lielākā ekonomika, un uzņēmumi, kas eksportē produktus uz Lielbritāniju, un to piegādātāji var zaudēt vairāk nekā 176000 darbavietu. Francija, Polija un Itālija varētu zaudēt attiecīgi 80000, 78000 un 72000 darbavietas. Lielbritānijas uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus ES uzņēmumiem' eksports uz Lielbritāniju, zaudēs arī 22000 darbavietu.
Runājot par bezdarbnieku īpatsvaru darba tirgū, nopietnāk tiek skartas mazākās ES valstis. Īrija varētu zaudēt 35000 darbavietu, kas ir gandrīz 2% no valsts' darbaspēka. No 0,5% līdz 3,4% darbaspēka Slovākijā, Čehijā, Beļģijā un Maltā, iespējams, ir bezdarbnieki.
Ziņojumā arī paredzēts, ka, ja Apvienotās Karalistes&"bez vienošanās atstās"", ES' preču un pakalpojumu imports var samazināties par 41%, kā rezultātā kopējais izlaides vērtība samazināsies par 27%. ES valstis. Tajā laikā visam transportlīdzeklim un tā daļām, kas tiek eksportētas no ES uz Lielbritāniju, tiks piemērots 10% tarifs, kas nopietni ietekmēs Vācijas, Spānijas, Čehijas Republikas, Beļģijas, Slovākijas un citu ES valstu automobiļu rūpniecību. Arī ES lauksaimniecības produktiem, visticamāk, tiks piemēroti augstāki tarifi, kas novedīs Bulgārijas lauksaimniecības eksportētājus un Francijas un Nīderlandes vairumtirdzniecības eksportētājus.
Līdzīgs novērtējums tika veikts ziņojumā, kuru pagājušajā nedēļā publicēja Londonas ekonomikas un ekonomikas skola. Saskaņā ar Dānijas piena giganta Ehrlich Chenxi pasūtīto ziņojumu Apvienotās Karalistes' s GG; bez vienošanās Brexit" var izraisīt no ES importēto lauksaimniecības produktu un pārtikas kopējā apjoma samazinājumu par 63%. Daži ES piena produkti, piemēram, jogurts, piens un krējums, var pārtraukt eksportu uz Lielbritāniju, un tā rezultātā var pieaugt daudzu zīmolu produktu cenas - vidēji aptuveni 26,5%. Pašlaik 40% lauksaimniecības produktu un pārtikas, ko patērē Lielbritānijas mājsaimniecības, nāk no Eiropas Savienības.
Hārlija ekonomikas institūta direktora vietnieks Olivers Holmols sacīja, ka, ja Lielbritānija izstāsies no ES vienotā tirgus un muitas savienības" bez vienošanās", ES uzņēmumi var sadalīt Lielbritānijas uzņēmumu atstāto tirgus daļu, bet efekts ir" iepriekš grūti kvantitatīvi noteikt" ;. Kas vēl' ziņojumā' prognozes var nebūt pilnīgi reālas, jo" uzņēmumiem vienlaikus ir citas iespējas tikt galā." ;.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka tajā tiek vērtēti tikai" negatīvā tirdzniecības šoka daļēja ietekme" un" neņem vērā vispārējo makroekonomiskā līdzsvara efektu" ;. Tā arī nedomā novērtēt Brexit iespējamo vispārējo ietekmi uz nodarbinātības situāciju Lielbritānijā vai kādā citā valstī.
The Financial Times ziņoja, ka Hārlija Ekonomikas pētījumu institūta ziņojums ir atjaunināta sākotnējā ziņojuma versija pagājušā gada februārī, kas tiek salīdzinoši pārskatīts un kuru paredzēts publicēt pēc dažām nedēļām. (Okeāns) (Xinhua ziņu aģentūras īpašā iezīme)